Latvieši ņem piemēru no igauņiem – arī Latvijā radīts ceļvedis bēgļiem!

Brāļi igauņi nesen nāca klajā ar ceļvedi patvēruma meklētājiem angļu, arābu, franču un krievu valodās. Latvieši, protams, ņem piemēru. Cehs.lv rokās nonācis “ceļvedis bēgļiem”, ko sastādījusi kāda no Saeimas koalīcijas partijām. Bet, lai saprastu, par ko ir ironija, lūk, neliels ieskats īstajā igauņu ceļvedī:

Sveicināšanās un distances ievērošana

  • Parasti sveicinās ar rokas pavicināšanu bez fiziska kontakta.
  • Rokasspiediens tiek izmantots formālās tikšanās reizēs, neatkarīgi no tā, vai otra persona ir sieviete vai vīrietis.
  • Fizisks kontakts, piemēram, apskāviens ir vairāk izplatīts jaunāku cilvēku vidū un neformālā komunikācijā.
  • Skūpstīšana uz vaiga Igaunijā nav pārāk izplatīta.
  • Igauņiem patīk ieturēt ap sevi brīvu telpu un ienākšana šajā telpā var tikt uzskatīta par agresiju – tā cilvēkiem liek justies nekomfortabli un viņi var atkāpties soli atpakaļ, lai saglabātu savu personīgo telpu.

Acu kontakts

  • Igauņi acu kontaktu uztver kā ļoti svarīgu komunikācijas sastāvdaļu, jo tas parāda, ka esiet ieinteresēts otrā personā un veltiet viņam savu uzmanību.
  • Ja izvairieties no acu kontakta, cilvēki var domāt, ka jums ir kas slēpjams vai arī esat garlaikots un neieinteresēts sarunā.
  • Vienmēr uzturiet acu kontaktu, bet nedariet to pārāk intensīvi vai arī tas tiks interpretēts kā cenšanās iegūt varu.

Emocijas un smaidīšana

  • Igauņi sākumā var šķist rezervēti.
  • Igauņi oficiālā komunikācijā nesmaida.
  • Igauņi var kļūt emocionālāki un smaidīt, kad ledus ir salauzts un esat kļuvuši par draugiem.
  • Lai gan igauņi sākotnēji var šķist auksti, tas nenozīmē, ka viņiem jūs nepatīkat. Viņiem vienkārši vajag laiku, lai jūs iepazītu.

Sarunu ieražas

  • Sarunās ir svarīgi būt konkrētam. Ilga runāšana līdz nonākšanai pie galvenā tiek uzskatīta par lieku laika tērēšanu.
  • Igauņi parasti nelieto žestu valodu.
  • Runājot ar saviem kolēģiem, cilvēki ir vairāk neformāli – neatkarīgi no viņu vecuma vai statusa uzrunā citus cilvēkus vārdos.
  • Uzrunājot ierēdņus vai apkalpojošo personālu, ieteicams lietot formālo “jūs” formu, kas ir atbilstoši arī uzrunājot vecākus cilvēkus vai kādu satiekot pirmo reizi.
  • Tomēr daudz neformālākā “tu” lietošana netiek uztverta par necienīgu.

Atteikšanās

  • Igauņi parasti ir tieši un saka to, ko domā, kas arī ir iemesls, kāpēc viņi ir tieši atsakoties un sakot “nē”, ja jūt, ka nevar jums palīdzēt.
  • “Nē” parasti nozīmē “nē”, un nav lielas jēgas turpināt cilvēkus pārliecināt – viņi to uztver kā pieaugošu spiedienu, kam var būt negatīvas sekas.
  • Tas nozīmē, ka arī jums vajadzētu būt tiešiem. Ir nepieciešams laiks, lai pie tā pierastu, bet tas nav neiespējams.

Laiks

  • Igauņi ir punktuāli un nepieņem kavēšanu.
  • Ja esat norunājis darba interviju, ārsta vizīti vai tikšanos ar cilvēkiem, kurus labi nepazīstat, pārliecinieties, ka varēsiet būt laikā vai pat ātrāk.
  • Ja jūs nevarat izvairīties no kavēšanas un zināt to laikus, piezvaniet un paziņojiet par to cilvēkiem, ar kuriem grasāties tikties.

 

Info: delfi.lv

Un tagad Latvijas iespējamā versija par ceļvedi bēgļiem:

Sveicināšanās un distances ievērošana

  • Parasti sveicināšanās nenotiek vispār, latvieši ir kūtri un visdrīzāk sveicienu nobubinās zem deguna.
  • Rokasspiediens tiek izmantots nelabprāt, pārsvarā formālās tikšanās reizēs, kad to pieprasa etiķete.
  • Fizisks kontakts, piemēram, apskāviens, ir vairāk izplatīts tikai laulātpāra (vīrieša un sievietes) starpā.
  • Skūpstīšana uz vaiga Latvijā tiek uzskatīts par nevēlamu padomju civilokupantu kultūras mantojumu.
  • Latviešiem patīk ieturēt ap sevi brīvu telpu un ienākšana šajā telpā (tā ir 64 589 km² liela.) var tikt uzskatīta par agresiju – tā cilvēkiem liek justies nekomfortabli un viņi var sākt publiski žēloties.

Acu kontakts

  • Latvieši acu kontaktu uztver kā ļoti svarīgu komunikācijas sastāvdaļu, taču komunikācija būs atkarīga no jūsu ādas krāsas. Lūdzam vadīties pēc pievienotās tabulas, lai uzzinātu pieļaujamo rīcību.

hauttypen-von-luschan-skala-620x341

  • 1. – 14. Jūs droši varat skatīties latvietim acīs.
  • 15. – 26. Jūs varat skatīties acīs īsu brīdi, piemēram, uzrunājot latvieti, lai pajautātu ceļa norādes, vai tml.
  • 27. – 36. Jebkurā gadījumā un situācijā jāizvairās no acu kontakta ar latvieti, jo viņš jūs uzskatīs par personīgu, vai pat nacionāla mēroga apdraudējumu.

Emocijas un sejas vaibsti

  • Latvieši sākumā, vidū un beigās šķitīs rezervēti.
  • Latvieši nesmaida.
  • Latvieši var kļūt emocionālāki saskarē ar nacionālo daiļradi, piemēram, lasot Kārļa Skalbes pasakas vai skatoties Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” ekranizāciju.
  • Lai gan latvieši sākotnēji var šķist auksti, tas nenozīmē, ka jūs viņiem nepatīkat. Viņi vienkārši nevēlas jūs redzēt Latvijā.

Sarunu ieražas

  • Sarunās ir svarīgi būt konkrētam. Vislabāk uzdot vienu konkrētu jautājumu, piemēram: “Kā es varu nokļūt līdz Rīgas pasažieru ostai, lai nokļūtu tālāk uz Zviedriju?”
  • Latvieši parasti nelieto žestu valodu. Latvieši vispār nelabprāt lieto citas valodas.
  • Runājot ar saviem kolēģiem, latvieši ir vairāk neformāli, taču jums tas nav saistoši, jo neviens jums Latvijā darbu nedos.
  • Uzrunājot ierēdņus vai apkalpojošo personālu, ieteicams lietot formālo “jūsu latviskā šķīstība” formu, kas ir atbilstoša uzruna arī viesojoties Latvijā.
  • Neformālākā “tu” lietošana ir pieļaujama sarunājoties tikai ar citu ekonomisko imigrantu.

Atteikšanās

  • Latvieši ļoti reti izvēlās “nē,” tā vietā viņi izvēlās aplinkus aizbildināties ar citiem plāniem, kā arī laika vai naudas neesamību.
  • “Nē” nozīmē “nē” – latviešu sievietes kategoriski aizliegts izvarot.

Laiks

  • Laiks latviešiem ir ļoti svarīgs, īpaši 60 okupācijā pavadītie gadi.
  • Ja esat norunājis vizīti pie ārsta, jāierodas laicīgi, bet jārēķinās, ka vismaz stundu pavadīsiet gaidot rindā.
  • Laiks ir Latvijā visplašāk izmantotais sods, brīvības atņemšanas formā. Lūdzam rūpīgi izpētīt Latvijas Krimināllikumu un ņemt vērā faktu, ka atbilstoši noziegumam, jums tiks piemērots maksimālais likumā noteiktais soda mērs.

Paradumi

  • Latvieši ir iemīļojuši uguņošanu, bet tikai Latvijas Republikas proklamēšanas dienā (18. novembris) un gadu mijā. Jebkura cita uguņošana tiek uzskatīta par krievu civilokupantu šovinisma izpausmi.
  • Šaujamieroču nēsāšana, vai šaušana gaisā, lai izrādītu prieku, Latvijā ir stingri aizliegta.
  • Sievietes sist Latvijā pieņemts tikai nelabvēlīgās ģimenēs.

 

Info: cehs.lv

 

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment